Site menu:

Eiropas Veselības aprūpes kapelanu apvienibas standarti

European Network of Healthcare Chaplaincy (ENHCC)
(pieņemti Veselības aprūpes Eiropas apvienības 7. konferencē
Somijā, Turku 2002. gadā no12-16 jūnijam)

 

Ievads

Veselības aprūpes kapelānu dienesta standarti Eiropā ir kolektīvs
lēmums, kas pauž ticības grupu aprūpes darbu veselības aprūpes
jomā visā Eiropā. To mērķis ir būt par atsauces avotu un
vadlīnijām visām ticībām un denominācijām veidojot garīgo
aprūpi, ko piedāvā veselības aprūpes joma. Garīgās aprūpes
sniedzēja amata nosaukums atšķiras no ticības uz ticību, no
denominācijas uz denomināciju, no tradīcijas uz tradīciju, no valsts
uz valsti. Šajā dokumentā termini “kapelāns” un “pastorālā
aprūpe” tiek uzskatīti par vispārpieņemtiem, taču nav jāuzskata
par ierobežojumu. Šis dokuments pieņemts Eiropas Veselības
aprūpes kapelānu apvienības (ENHCC) 7. konferencē, kas notika
Turku, Somijā no 12. līdz 16. jūnijam 2002. gadā, kurā piedalījās
40 dalībnieki no Baznīcām un organizācijām, kas reprezentēja 21
Eiropas valsti. Šis dokuments balstīts dažādu tradīciju pieredzēs
un apkopo gan Eiropas gan citu reģionu veselības aprūpes
kapelānu standartus.

1. Veselības aprūpes kapelānu dienests
Kapelāns, balstoties uz personīgajiem, ticības, kultūras un kopienas
resursiem, sniedz pastorālo aprūpi dažādos veselības aprūpes
kontekstos, kalpojot to cilvēku eksistenciālajām, garīgajām un
reliģiskajām vajadzībām, kas cieš, kā arī par tiem, kas rūpējas par
cietējiem.


2. Kapelānu dienesta organizatoriskā struktūra un attīstība

1) Kapelānu dienesti ir dažādi organizēti dažādās Eiropas valstīs.
To organizatorisko struktūru veido:
a) reliģiskās ticības grupas administrācija,
b) veselības aprūpes institūcijas,
c) valsts veselības aprūpes likumdošana un politika,
d) kapelānu asociācijas.
2) Kapelānu dienestā kalpo garīdzniecība un laji, kas ir
profesionāli apmācīti pastorālās aprūpes jomā, savas ticības
kopienas nosūtīti un veselības aprūpes sistēmas atzīti.
3) Kapelānu dienesti darbojas kā multi-disciplināras komandas
daļa.

3. Kapelānu aktivitātes jomas

Kapelāni ir klātesoši pacientiem, radiniekiem un citām tuvām
personām, apmeklētājiem un medicīniskajam personālam:
1) lai pasludinātu un aizstāvētu katras personas bezgalīgo vērtību
un cieņu,
2) lai atgādinātu par ciešanu, slimību un nāves eksistenciālajām
un garīgajām dimensijām,
3) lai sniegtu atgādinājumu par dziedinošajiem, vadošajiem un
atjaunošajiem reliģiskās ticības spēkiem,
4) lai uzmanītu, ka cilvēkiem no dažādām reliģiskajām un kultūru
tradīcijām garīgās vajadzības tiek saprastas respektējot katra
ticību,
5) lai censtos pasargāt pacientus no nevēlamas garīgas uzmācības
vai prozelītisma,
6) lai sniegtu atbalstošu garīgo aprūpi ar empātiskas klausīšanās
palīdzību, izrādot sapratni tiem, kas cieš,
7) lai rūpētos par reliģisko Dievkalpojumu, rituālu un sakramentu
pieejamību atbilstoši pacienta reliģiskajai tradīcijai,
8) lai kalpotu kā multidisciplināras veselības aprūpes komandas
loceklis,
9) lai sniegtu savu devumu un piedalītos veselības aprūpes
profesionāļu izglītības programmās,
10) lai darbotos kā vidutājs un samierinātājs, kā arī aizstāvētu tos,
kuriem nepieciešamas balstiesības veselības aprūpes sistēmā,
11) lai atbalstītu un piedalītos zinātniskās programmas, kas
veltītas garīgajai aprūpei,
12) lai izvērtētu sniegtās garīgās aprūpes efektivitāti,
13) lai mudinātu kopienu apzināties to pacientu, aprūpētāju un
veselības aprūpes sistēmas vajadzības un nepieciešamības, kuriem
tā kalpo.

4. Teoloģiskie, pastorālie un ētiskie jautājumi

Kapelānu kalpošana ir teoloģisko, pastorālo un ētisko jautājumu
avots, kas iesaistīta programmās un diskusijās, kas attiecas uz:
a) teoloģiskiem un pastorāliem jautājumiem,
b) garīgām/eksistenciālām vajadzībām un vērtībām,
c) ētiskiem (ieskaitot biomedicīnas) jautājumiem,
d) pastorālās veselības aprūpes uzlabošanu.
 

5. Izglītība, veidošanās un pārraudzība

Strādājošie kapelāni saņem profesionālu apmācību visas savas
kalpošanas laikā amatam atbilstošā līmenī. Šis process ietver:
a) teoloģisku un pastorālu izglītību un refleksiju,
b) veselības aprūpes jautājumu apzināšanos,
c) praktisku/klīnisku supervīziju,
d) garīgu vadību.
 

  Print Latvian Standards in PDF Format


top